Mūrēšanas kļūdas privātmājās: 8 iemesli, kāpēc parādās gāzbetona plaisas

Foto: Bermix Studio / Unsplash

Gāzbetona līmes šuve ir 2–3 mm, bet pirmā kārta tiek likta uz 10–20 mm cementa-smilšu javas. Tie ir milimetri, kuros nav vietas paviršībai. Manā praksē vainīgs gandrīz nekad nav pats bloks vai līmjava. Vainīgs ir kāds solis, kas izlaists, jo tā bija ātrāk. Mūris to agrāk vai vēlāk parāda pats, un simptomi gandrīz vienmēr ir līdzīgi:

• virs loga parādās slīpa plaisa;
• pie griestiem stūrī veidojas tumšāka, mitra josla;
• starpsienā ir matiņa plaisa, kas katru ziemu kļūst garāka;
• durvis sāk berzēties pret durvju kārbu.

Gāzbetona plaisas nerodas no zila gaisa. Mūris tādā veidā parāda, kur kaut kas nav izdarīts. Tālāk iešu no pamatiem līdz mūrlatai, tādā secībā, kādā šīs kļūdas objektā arī rodas.

1. Pirmā kārta uz līmes uz šķība pamata

Šī ir kļūda, kuru vēlāk vairs neizlabosi. Pamats nekad nav ideāli līdzens, un, ja pirmo kārtu liek uz līmjavas, kuras šuve ir dažus milimetrus bieza, nelīdzenumu nav ar ko izlīdzināt. Rezultāts: šķība pirmā kārta, pēc tam šķībs viss stāvs, un nākamais stāvs tāpat.

Kā daru es:

• Uz pamata vispirms horizontālā hidroizolācija, tikai tad mūris.
• Pirmo kārtu lieku uz cementa-smilšu javas, 10–20 mm biezā kārtā. Tieši ar javu tiek iestatīta nulles atzīme, nevis ar līmi.
• Sāku no stūriem. Visaugstākais stūris nosaka līmeni, pārējos pieskaņoju tam ar nivelieri vai lāzeru.
• Kad java sacietējusi, nelielās augstuma atšķirības nolīdzinu ar slīpēšanas rīvi. No šīs plaknes tālāk aizies visa māja.

Vēl viena lieta, ko bieži aizmirst: apakšējā kārta jāpasargā no šļakatām. Cokols virs zemes vismaz 300–500 mm, citādi lietus ūdens, kas atsitas no bruģa, gadu no gada mitrina gāzbetonu.

2. Biezas līmes šuves

Bieži dzirdu: “Līmi netaupīsim, lai tur stiprāk.” Taisnība ir tieši pretēja. Gāzbetonam līmjavu ieklāj 2–3 mm slānī ar robotu ķelli vai līmes kasti, kas atbilst bloka platumam. Ja šuve izvelkas līdz 5–10 mm, iegūsti aukstuma tiltus visā sienas laukumā un līmes pārtēriņu. Turklāt bieza šuve parasti nozīmē, ka bloks nogriezts šķībi un ar līmi mēģina paslēpt nelīdzeno griezumu.

Tāpēc griezumu taisu ar rokas zāģi gāzbetonam vai lentzāģi un pēc tam to nolīdzinu. Plānā šuvē šķību griezumu nepaslēpsi, un nevajag arī mēģināt. Ja gribas iepriekš saprast, cik bloku un līmes vajadzēs konkrētajām sienām, to ātri var aprēķināt materialcalc.org kalkulatorā. Ja reālais patēriņš būtiski pārsniedz aprēķināto, tas parasti nozīmē, ka šuves ir par biezām.

Šeit pieminēšu arī šuvju pārsiešanu: vertikālās šuves pārbīdu vismaz par 100 mm, labāk par 0,4 no bloka augstuma. Šuves, kas iet vienā līnijā cauri vairākām kārtām, ir gatavs plaisas ceļš.

3. Zona zem logiem bez stiegrojuma

Klasiskās gāzbetona plaisas sākas no loga apakšējā stūra un iet slīpi uz leju. To iemesls gandrīz vienmēr ir viens: zem palodzes nav stiegrojuma. Ap logu ailu koncentrējas spriegums, un, ja mūrim nav ar ko to uzņemt, tas plaisā.

Kārtā zem logiem stiegrojumu lieku vienmēr: ar rievu frēzi izgriežu divas rievas, tajās ieklāju divus Ø8 stieņus līmjavā, un stiegrojumu izvadu 500 mm uz katru pusi aiz ailas. Pārējo kārtu stiegrošanas soli ņemu saskaņā ar ražotāja montāžas instrukciju konkrētajam blokam, jo dažādi ražotāji to norāda atšķirīgi.

4. Pārsedze, kas balstās tikai uz malas

Esmu redzējis pārsedzes, kas uz mūra balstās vien ar 100 mm. Pāris mēnešus tas izskatās normāli, pēc tam virs ailas parādās plaisa. Gāzbetons nemīl punktveida slodzi bez sadalīšanas, un šaura balsta zona ir tieši tāda slodze.

Ailām izmantoju rūpnīcas stiegrotās pārsedzes vai U-blokus ar stiegrojuma karkasu un uz vietas lietu betonu. Balsta garums ir vismaz 200–250 mm uz katru pusi, un precīzu vērtību pārbaudu ražotāja instrukcijā. Starpsienās ar 100 mm biezumu durvju ailām lieku rūpnīcas pārsedzi vai pārsedzi no metāla leņķiem.

5. Stiegrota josta, kuras nav

Ja pārsegumu plātnes vai sijas uzliek tieši uz gāzbetona, mūris zem balstiem sāk plaisāt. Gāzbetona mājai slēgta dzelzsbetona stiegrota josta pa stāva augšu ir obligāta gan zem pārsegumiem, gan zem mūrlatas. Tā nav vieta, kur ietaupīt.

Pēdējās divas rindas tabulā ir tikpat svarīgas kā stiegrojums. Ja jostu no ārpuses nesiltina, tā kļūst par aukstuma tiltu, un uz sienas parādās tā pati mitrā josla pie griestiem, par kuru pasūtītājs zvana pēc pirmās ziemas. Enkurus mūrlatai ielieku betonā uzreiz, nevis urbju vēlāk.

6. Mūrēšana aukstumā ar parasto līmjavu

Rudenī visiem gribas paspēt līdz jumtam. Parasto līmjavu nedrīkst lietot, ja temperatūra ir zemāka par +5 °C. Šuves nesacietē, kā vajag, un pavasarī tās drūp. Ārēji siena izskatās pabeigta, bet bloki faktiski turas kopā tikai ar savu svaru.

Ja tiešām jāstrādā aukstumā, izmantoju ziemas līmjavu un skatos, kādu temperatūru konkrētajam produktam norāda ražotājs. Ja tādas līmjavas nav, labāk apturēt darbus nekā vēlāk izjaukt kārtas.

7. Rievas elektrībai, kas sagrauj starplogu sienas

Elektriķi parasti ierodas, kad mūrnieki jau ir prom, un tad sākas. Rievas nesošo sienu šaurajos posmos starp logiem tiek izgrieztas dziļi, garas, dažreiz vairākas līdzās. Šaurs sienas posms, kas uzņem pārsedžu un pārseguma slodzi, ar to tiek nopietni novājināts.

Es iesaku elektrības trases saskaņot vēl pirms mūrēšanas un starplogu posmus apiet. Ja rievu tomēr vajag, to griež ar rievu frēzi, nevis ar kaltu un āmuru, un pēc kabeļu ielikšanas rūpīgi aizpilda.

8. Neapsegts mūris pirms sala

Gāzbetons nemīl ilgstošu samirkšanu. Ja svaigi mūrētu sienu atstāj vaļā, augšējā kārta lietū uzsūc ūdeni, un pēc tam iestājas sals. Bloki, kas ziemu pavadījuši slapji, var sabojāties, un mitrums no sienas iznāk vēl ilgi pēc apdares.

Katru vakaru augšējo kārtu apsedzu ar plēvi. Paletes ar blokiem uzglabāju plēvē, bet ar ventilāciju, lai zem tās nekrātos kondensāts. Tas aizņem desmit minūtes, bet ietaupa mēnešus žāvēšanas.

Kur vēl rodas starpsienu plaisas

Starpsienas pie nesošajām sienām stingri neiestrādāju. Savienojumam izmantoju elastīgos savienojumus jeb stiegras, ko ieliek šuvēs. Starp starpsienas augšu un pārsegumu atstāju 10–20 mm spraugu un aizpildu to ar montāžas putām vai minerālvati. Pārsegums ar laiku izliecas, un, ja tas uzgulsies uz starpsienas, tā noteikti saplaisās. Starpsienām parasti izmantoju 100–150 mm gāzbetonu vai silikāta ķieģeli, ja vajadzīga labāka skaņas izolācija.